Jāņarāmis (Cēsis) - Sigulda

Laivu noma piedāvā vienu no skaistākajiem Gaujas maršrutiem ar vairākiem apskates objektiem. Tas ir ērti piebraucams ar automašīnu, tāpēc šo vietu daudzi ūdenstūristi izmanto kā sākuma vai beigu punktu.

Ramatu klintis Ramatu klintis
Aiz sākuma punkta "Jāņrāmis" pēc apmēram pusotra kilometra, Gaujas kreisajā krastā, garas attekas galā paslēpušās Ramatu klintis. Tā ir viena no varenākajām smilšakmens sienām Gaujas senlejā ar vairākām nišām un avotiem. Šī vieta nav labiekārtota un nav pielāgota apmeklētāju apskatei.

Posmā sastopamas arī Rāmnieku krāces, apskatāms Rāmnieku tilts un senā pārceltuves vieta.

2,5 kilometrus aiz apmetnes "Jāņrāmis" sasniedzam nākamo apmetnes vietu "Priedulājs". Laižoties tālāk, aiz apmetnes nākamajā līkumā kreisajā pusē, tālāk no krasta, mežā slejas Pieškalu iezis jeb Ērgļu klinšu turpinājums. To vieglāk sasniegt, braucot tālāk pa Gauju, līdz Ērgļu (Ērģeļu) klintīm. Līkumā paveras vairāk nekā 500m gara, vienlaidus smilšakmens siena. Klinšu apkārtne ir labiekārtota, te ir ierīkotas ainaviskas takas, kāpnes, skatu laukumi, stāvie krasti nožogoti ar barjerām.

Ērgļu klints Ērgļu klintsĒrgļu klints
Aiz Ērgļu klintīm, laižoties lejup pa straumi, sasniegta apmetne "Lenči". Apmetne iekārtota labajā pusē, uz stāva Gaujas krasta. Lai izkāptu, jāpabrauc uz priekšu, jo apmetne ir ļoti gara – pietiek vietas gan auto, gan ūdenstūristiem. Senāk te bijusi pārceltuve, tā sauktais "Lenču rāmis". Labajā pusē Lenčupes ieteka, lejpus apmetnei divas lielas, ar mežu apaugušas salas.

Līdz nākamai apmetnei 2,2 kilometri. Pēc nepilniem 2 kilometriem labajā krastā atrodas Raiskuma jeb Lieplejas krogs. Pa taku var nokļūt līdz Raiskuma jeb Sarkanajām klintīm un papildināt ūdens krājumus no Rūcamā avota. Virs klintīm slejas Gleznotāju kalns.

Esat nonākuši līdz apmetnei "Cēsis". Šī apmetne atrodas lejpus Cēsu jeb Raiskuma tiltam Gaujas labajā krastā. Te var ērti piebraukt ar automašīnām un ielaist vai izcelt laivas. Apmetni apsaimnieko tūrisma firma, šī apmetne bieži tiek izmantota ceļojuma beigšanai vai sākšanai.

Tālāk Jūs dodaties pa Gaujas straujāko lejteces posmu (upes kritums - ap 5 m, nobrauciena ilgums apmēram 4-5 stundas) ar daudziem ievērojamiem apskates objektiem gan no upes, gan arī kāpjot krastā.

Nākamā tuvākā apmetne ir "Kvēpene", kas atrodas Gaujas labajā krastā. "Kvēpene" ir ievērojama ar vairākiem apskates objektiem. Šajā posmā ir apskatāms varenais pieclatnieka ozols. Netālu ir Rūsiņa kalns, Kvēpenes pilskalns, kura pamatu veido smilšakmens klints – Kvēpenes iezis.

Briedīšu iezis Briedīšu iezis
Laižoties zemāk pa Gauju, aiz diviem gandrīz 90 grādu līkumiem kreisajā krastā, iepretim Vēverlīcim ir Briedīšu iezis, ko ieteicams apskatīt no upes, jo objekts nav labiekārtots un nav pielāgots apmeklētājiem.

Puskilometru aiz Briedīšu ieža Gaujā ietek Amata, kas ir viena no Latvijas straujākajām un skaistākajām upēm.

Pēc neilga brīža upes labajā krastā skatam paveras Edernieku iezis, bet kreisajā Leimaņu iezis, labajā pusē Ķūķu iezis un Ķūķu krāces. Šeit ir plūstošās smiltis, straumes veidotas bedres, kurās var iegrimt. Nav ieteicams peldēties.

Ķūķu iezis Ķūķu iezis
Pie Ķūķu ieža kreisajā krastā ir lieliska apmetnes vieta, kur var uzturēties apmēram 20 cilvēki. Šeit aizliegts atstāt atkritumus un kurināt ugunskurus! Zaļā tūristu apmetne ir īpaši norādīta un speciāli iekārtota Gaujas NP apmeklētāju apmešanās un atpūtas vieta ārpus blīvi apdzīvotām teritorijām bez ugunskura kurināšanas iespējām, kas nav paredzēta piebraukšanai ar transportu, izņemot velosipēdus.

Līdz nākamajai apmetnei "Skaļupe" ir 3,9 km, tālāk pēc apmēram 4,5 km sekos apmetne "Katrīnas" un tad jau pēc apmēram  kilometra būs Līgatnes pārceltuve.

Laižoties šo posmu pa Gauju, jūsu skatam Gaujas labajā krastā pavērsies Līņu klintis (pēc tuvējo māju nosaukuma), tām pretī Enkurakmens iezis, kas savu nosaukumu atguva tikai 2007. gadā. Līdz tam kartēs klints nosaukuma vispār nebija. Kreisajā krastā Skaļupes ieteka un rehabilitācijas centrs "Līgatne".

Spriņģu jeb Līgatnes iezis Spriņģu jeb Līgatnes iezis
PirmsLīgatnes Gaujas kreisajā krastā stalti slejas varenais Spriņģu jeb Līgatnes iezis. Klintis ērti apskatāmas no upes, to apkārtne nav speciāli labiekārtota un nav pielāgota apmeklējumam. Netālu Gaujas kreisajā pusē ietek Līgatnes upe.

Aiz neliela līkuma esat nonākuši pie Līgatnes pārceltuves, kreisajā krastā atrodas Kanoe kempings, kur  var ērti piebraukt un laivas izcelt vai ielaist Gaujā. Šeit ir arī informācijas stends. Izkāpjot upes kreisajā krastā, pavisam drīz var nokļūt Līgatnē, kur ir veikals un sabiedriskais transports.

Līgatnes pārceltuve ir vienīgā saglabājusies Gaujas pārceltuve. 17. gadsimtā pār Gauju bijušas 9 celtuves, lai nodrošinātu ērtu satiksmi ar Igauniju un Krieviju. Aizvadītā gadsimta 20. – 30. gados satiksmes nodrošināšanai bez jau tālā senatnē minētajām Valmieras un Siļķu pārceltuvēm šāda veida ierīce bija galvenais pārcelšanās līdzeklis pāri Latvijas upēm.

Līgatnes pārceltuve
Pie Līgatnes atrodas Līgatnes dabas takas — meža masīvs ar vairāk kā 5 km garumā ierīkotām takām un celiņiem gājējiem un velosipēdistiem, kur voljeros var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus.

Līgatnes pārceltuve ir vienīgā šāda veida pārceltuve Baltijā. Pārceltuve ir iekļauta tehnikas vēstures pieminekļos. To veido 2 paralēli novietotas koka laivas, kuras savieno dēļu klājs. Trose, kas nostiepta pāri upei, neļauj straumei aiznest prāmi, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. Prāmnieks tikai ievirza pārceltuvi straumē.

Prāmi pēc Otrā Pasaules kara par saviem līdzekļiem izveidoja Līgatnes papīrfabrika, lai nodrošinātu strādniekiem un skolniekiem no Gaujas pretējā krasta iespēju nokļūt Līgatnē. Pirms kara pārceltuves vietā atradās tilts, kas kara laikā tika iznīcināts.

Līgatne - Sigulda
Jau 2 km tālāk upes labajā krastā straujā līkumā redzams Katrīnas iezis - ap 200m garš un līdz 15m augsts ainavisks atsegums.

Vēl pēc kilometra labajā krastā apskatāmas Gūdu klintis (sauktas arī par Gaviļu iezi atbalss dēļ un Tālskatu iezi skaistā skata dēļ). Līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis, atgādina milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretī pa Gauju - klints palikusi atvara vidū. Šajā daļā vertikālās sienas augstums ir 14 - 15 m.

Par Gūdu klintīm ir vairāki nostāsti. Tuvējās Gūdu mājās senatnē dzīvojis ļoti skops saimnieks, kas savu dvēseli bijis apsolījis velnam. Velns tad arī ierāvis saimnieku pa stāvo krauju ar visu naudas maisu dziļajā atvarā iepretim Gūdu klintīm.

Līgatne - SiguldaLīgatne - Sigulda
 
Šim atvaram plostnieki, garām braucot, allaž ziedojuši sudraba naudu, lai tiktu garām viltīgajam līkumam. Ja noslīcis kāds plostnieks, tad, lai viņu atrastu, vajadzējis Gaujā laist maizi ar degošu sveci. Kurā vietā svece apdzisusi, tur arī bijis jāmeklē.

Vēl pusotru kilometru zemāk ir Launaga iezis – tā iesaukts tādēļ, ka vislabāk izskatās launaga laikā, kad to apspīd saule. No ieža augšas paveras lielisks skats. Vienlaidus masīvs te ir 250 m garš, taču izkliedēti atsegumi redzami kilometra garumā.

Līgatne - Sigulda
Nobraucot 2 km, redzama kreisā krasta pieteka Vildoga, vēl 2 km tālāk labā krasta pieteka Brasla – ainaviski bagāta upe, arī piemērota laivu braucieniem. Upīte Dauda ietek Gaujā 9 km zemāk. Tek pa kanjonveidīgu līdz pat 40 m dziļu gravu ar vairākiem līdz 2,3 m augstiem ūdenskritumiem. Tuvojoties Siguldai, gandrīz no katra upes līkuma jau būs saskatāma Turaidas pils.

Līgatne - Sigulda
Kilometru pirms Turaidas būs kreisā krasta pieteka Vējupīte. Ja vēl ir atlicis drusciņ spēka, var piestāt GNP apmetnes vietā „Vējupīte”, uzkāpt Gleznotāju kraujā un izstaigāt Kraukļu aizu Vējupītes sānu gravā. Kraukļu aiza ir Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Vējupītes kreisā krasta sānu gravā. Aiza izveidojusies tumši sarkanā vidusdevona smilšakmenī. Aizas maksimālais augstums ir 11,5 metri, tās augstās, vertikālās sienas pārklātas ar apmeklētāju iegravētiem vārdiem, gadu skaitļiem un zīmējumiem. Aizas sienā ir izveidojusies neliela, 5 metrus gara trīsstūrveida ala – Kraukļu ala.

Līgatne - Sigulda
Turpat netālu – Pētera ala un Sateseles pilskalns, bet kāpjot augšup pa kāpnēm, var sasniegt Paradīzes kalnu jeb Gleznotāju krauju. Kilometru tālāk ir Turaida, un labajā pusē atrodas lielā Turaidas sala. Vēl 2 km zemāk Siguldas tilts, kurš ir ceļojuma galamērķis.

Lai aprēķinātu aptuvenās brauciena izmaksas norādi laivu skaitu:

Pieteikšanās anketa

Uzmanību! Akciju atlaižu kuponus un atlaižu kartes lūdzam pieteikt pasūtījuma izdarīšanas brīdī!

*



*Obligātie lauki