Laivu maršruta garums 50 km
Mazā Jugla ir desmitā garākā upe Latvijā. Sākas Taurupes pagastā, tek caur Ogres, Ikšķiles, Salaspils un Stopiņu novadiem; lejtecē tek pa Garkalnes un Stopiņu novadu robežu. Upe ir līkumota, ar vairākām krācēm un aizsprostiem, vietām krastos nelieli smilšakmens un dolomīta atsegumi. Vietām upes tecējums ir rāmāks. Upe ir iecienīta ūdens tūristu vidū. Uz upes ir izbūvēta Dobelnieku HES. Agrāk uz upes bija arī Augstpriedes HES; no tās vairs palikušas tikai drupas un krāces.
NB! Zemākā ūdens līmenī krāčainajos posmos laivas var būt jāvelk (šādi posmi ir Kastrāne - Suntaži un Turkalne - Tīnūži). Vasarās dažās vietās var nākties brist pa upi, lai krāčainākās un akmeņainākās vietās posmos nebojātu laivu.
Brauciens sākas Turkalnē no tilta. Pēc vairākiem līkumiem 4 km garumā labajā krastā redzams Dzirnavkrogs, vēl pēc 6 km ir Kranciems. Šis posms ir pārsvarā mierīgs, ja neskaita lielos akmeņus, kuri ir izkaisīti upē ik pa laikam.
Kranciems ir apdzīvota vieta Tīnūžu pagastā, 2012. gadā zaudējis ciema statusu. Kranciemā aug ievērības cienīgs kadiķis — tā stumbra apkārtmērs sasniedz 0,9 m. Tas atrodas meža ielokā, kādu gabalu no Tīnūžu - Turkalnes ceļa (aptuveni 600m nost no ceļa). Nekādu norāžu uz šo dabas objektu nav.
Kranciemā sākas savādāka Mazā Jugla - dolomītu krāces, asi akmeņi, ne pārāk liels ūdens līmenis, kā arī akmeņu aizsprosti. Tā tas turpinās apmēram 2 km.
Tuvojoties Tīnūžiem, upe kļūst daudz rāmāka, aizaugusi, ar salām gultnē un niedru koridoriem, arī kāds bebru dambis ir sastopams. Šis posms beidzas ar Tīnūžu bijušo dzirnavu aizsprostu (jāapbrauc pa kreiso pusi). Aiz tā – Tīnūžu tilts. Tīnūži ir ciems Ikšķiles novadā, pagasta centrs. Vēstures avotos ar nosaukumu Lindenberga (Lindenberg) minēts 1576. gadā. 17. gs. tika izveidota muiža, kas 1648. gadā kļuva par Tīzenhauzenu īpašumu. No Tīzenhauzeniem arī, domājams, cēlies vietas latviskais nosaukums Tīnūži.
Tālāk seko rāms, lauksaimniecības zemju ieskauts upes posms. 5,5 km aiz Tīnūžu tilta , tūlīt aiz Ceplīšiem pie slūžām ir Dobelnieku HES aizsprosts – labajā pusē aizsprosta pārgāze ar zivju ceļu, kreisajā – derivācijas kanāls (ap 1,5 km garš). 1927. gadā tika uzbūvēta Dobelnieku derivācijas mazā HES, kas nodrošināja ar elektroenerģiju Ķeguma HES būvniecību. Dobelnieku HES darbojās līdz 20. gs. 60. gadiem, tad tā tika likvidēta un nopostīta. 1998. gadā to atjaunoja. Laivas šeit jāuznes kreisajā krastā un aiz dambja jābrauc pa kanālu, jo pati upe nav braucama (tur vēl divi bijušo dzirnavu aizsprosti). Derivācijas kanāla beigu daļā jāizkāpj labajā krastā, kur pa grantētu ceļu seko pārsimts metrus garš laivas pārnesiens līdz jaunajam „Vācu kalnu” ciemata tiltam, kur var atsākt braucienu.
Tālākos 4 km līdz Saleniekiem upe ir diezgan strauja – straume, krācītes, akmeņu pārgāzes. Aiz Saleniekiem ir bijušā Augstpriedes HES, no kuras palikušas vairs tikai drupas un krāces.
2,5 km tālāk ir kreisā krasta pieteka Urga, vēl pēc kilometra – Ežupe. Pēc 2 km apdzīvota vieta Bunči un gājēju tiltiņš pār Mazo Juglu. Tieši pēc kilometra upi šķērso Rīgas apvedceļš (Salaspils – Tallina), vēl pēc 2 km ir apdzīvota vieta Avoti. Šis posms ir visai lēns un mierīgs.
Upe atkal atdzīvojas Rīgas – Ērgļu dzelzceļa tilta apkārtnē, kur pieaug tās kritums, ir ašas straujteces un pat krāces. Zem tilta kritums ir diezgan pamanāms, varētu būt jāuzmanās arī no koku sanesumiem.
Aiz Upeslejām Mazā Jugla kļūst aizvien mierīgāka un platāka, pēc 4 km upi šķērso Rīgas – Ērgļu šoseja (P4) un sākas Līču ciems. Pāris kilometru aiz Līčiem sākas Upesciema zivju dīķi, tad atliek nobraukt vēl pēdējos 5 km, un klāt ir Upesleju tilts (ceļš P2), kur tad arī beidzas šis brauciens.