Sākums › Pakalpojumi › Laivu maršruti

Laivu noma piedāvā izbaudīt aizraujošu laivu braucienu pa Daugavu maršrutā, Krāslava – Naujene 47 km.

Daugava ir liela upe ar pamanāmu straumi. Ainaviski tā ir ļoti skaista upe gandrīz visā tās garumā. Dabas parks "Daugavas loki" atrodas Daugavas ielejā posmā no Krāslavas līdz Naujenei Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, kas 2010.gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas Nacionālajā sarakstā. Raksturīgākā dabas parka īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi (meandri) posmā no Naujenes līdz Krāslavai. Katra šī upes loka garums sasniedz 4 – 6 km. Makšķernieku pie un uz Daugavas ir daudz – pilni krasti un pilnas laivas ar cerību pilniem vīriem. Interesantas ir salas, kas maršrutā ir sastopamas ik pa laikam

1. diena
Brauciena sākums ir Krāslavā. Jau drīz pēc Krāslavas labajā pusē apskatāms Adamovas pilskalns. Tas stiepjas gar Daugavas krastu un veido ļoti stāvas nogāzes. Redzami ģeoloģiskie veidojumi, arī redzami vairāk nekā 300 miljonus gadu veci devona smilšakmeņi un baltie māli. Palienē var vērot šos smilts un grants veidojumus no ledus laikmeta. Senajos laikos te bijusi pils, un tirgotājiem, kuri ar laivām veda preces pa Daugavu, bija jākāpj kalnā un jāmaksā nodokļus .Šeit ir arī gravas, dižkoki, avoti, lieli laukakmeņi.

15 km pēc Krāslavas var apskatīt Veckaplavu upes kreisajā krastā – sādžiņa ar dažām vecām zemnieku un zvejnieku ēkām un Kaplavas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīcu. Upes pretējā krastā ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis – Kaplavas zemnieku un zvejnieku ēku grupa – Latgalei raksturīgas koka ēkas, bagātīgi dekorētas kokgriezumiem.

Pēc 4 km labā krasta pieteka Rudņa, drīz pēc tās laba nometnes vieta.
Vēl pēc 8 km ir etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ”Slutišķu sādža”, pie kuras noteikti jāpiestāj, laivojot pa Daugavu. Tur iespējams iepazīties ar vecticībnieku sadzīves tradīcijām. Sādžas ēkas ar apdarinātiem logiem un ažūrām fasādēm ir patiesi vienreizējs kultūras piemineklis. Tūristu grupām iepriekš vienojoties, Slutišķos var dabūt cienastu – pēc senām tradīcijām ceptus pīrāgus un tēju no patvāra.


Kopā nobraukti apm. 28 km Pie Slutišķu sādžas izveidota atpūtas vieta, kurā var nakšņot

2. diena
Apmēram kilometru aiz Slutišķiem labajā pusē redzama Slutišķu krauja. Tā ir 570 m gara un sasniedz 41 m augstumu. Kraujas nogāzes slīpums ir 36 grādi. Kraujas augša apaugusi. Vēl pēc apmēram pusotra kilometra kreisajā krastā ir Ververu krauja, viena no nozīmīgākajām Daugavas ielejas pamatkrasta kraujām visā upes tecējumā. Augstums 42 m (virs Daugavas ūdens līmeņa vasaras periodā), garums apm. 370 m, nogāzes ļoti stāvas, to slīpums vidēji 40°, taču atsevišķās vietās tas sasniedz 80°-90°, vai pat veido negatīva slīpuma pārkares. Abas šīs ielejas pamatkrasta kraujas veido "Daugavas vārtus" - savdabīgu, tikai 0,5 - 0,6 km platu Daugavas ielejas sašaurinājumu Šis ir ainaviskākais Daugavas posms parkā, kurā skatāms dabas radīto ģeoloģisko objektu brīvdabas muzejs ar 1,7 tūkstošiem avotu, dižakmeņiem, pamatiežu un interglaciālās kūdras atsegumiem, kā arī ar karengravām un termokarsta ieplakām.

Pēc 6 km labajā pusē ir Vasargelišku skatu tornis. Uzkāpjot 24m augstajā skatu tornī, no putna lidojuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Pa kreisi visā krāšņumā redzams Rozališķu loks. Savukārt pa labi paveras skats, kas attēlots uz 10 latu naudas zīmes. Ņemiet ”desmitnieku” un kāpiet salīdzināt!

11 km tālāk Naujenes pagasta Vecpilī ir Dinaburgas pilsdrupas. Pilskalns izvietojies pašā Daugavas krastā. Apdzīvots jau 8.-13. gs. To uzskata par Daugavpils dibināšanas vietu. Pilskalnā redzamas 1275. gadā celtās Livonijas ordeņa Dinaburgas pils pamatu drupas un miniatūrs pils makets (1997). Līdzās pilskalnam ierīkota atpūtas vieta – Bruņinieku laukums
Brauciena finišs ir nepilnu kilometru tālāk – Naujenē. Ja ir vēlēšanās, var apskatīt Juzefovas muižas parku.