Laivu noma piedāvā izbaudīt aizraujošu laivu braucienu Aiviekstē. Aiviekste ir pēc baseina lielākā Daugavas pieteka, Latvijā. Aiviekste ir 14. garākā Latvijas upe. Tā atdala Vidzemi no Latgales.
Garums 114 km, baseina platība 9160 km2, lēna līdzenumu upe, tās kopējais kritums 26,9 m. Aiviekste iztek no Lubāna ezera ziemeļu gala, kur met plašu pusloku un tad pagriežas dienvidrietumu virzienā. Šajā posmā ir vismazākais kritums, turklāt te Aiviekste uzņem lielākās pietekas Pededzi (kura ir sestā garākā upe Latvijā, garāka par pašu Aivieksti), Balupi un Iču. Meirānu kanāls pievada Lubāna ezera agrāko pieteku Malmutas un Lisiņas ūdeņus. Aiviekste ir ļoti bagāta ar zivīm (ālanti, plauži, zuši, līdakas, raudas, asari, ruduļi, retāk sami).
Brauciena sākums ir Aiviekstes izteka no Lubāna, slūžas. Jau pēc 4 km ir redzama Aiviekstes pirmā pieteka Kalnupe, kā arī sākas Verdes kanāls. Pēc nākamajiem 4 km kanāls beidzas un sastopama jau nākamā pieteka Iča. Vēl pēc pusotra kilometra kreisajā pusē redzami Baltezeri – nelielu, gandrīz aizaugušu ezeriņu un akaču sistēma Balto klānu ziemeļu daļā. Turpmāko 18 km laikā seko vēl vairākas pietekas - Piestiņa, Lagažs, Vecpededze, Dzedziekste un Pededze labajā krastā (turklāt der zināt, ka Pededze ietek Aiviekstē pa Jaunpededzes kanālu. Noteka uz Vecpededzi ir aizšķērsota ar dambi) un Zvidze un Abaine kreisajā.
Kilometru pēc Jaunpededzes ietekas ir atpūtas vieta "Lettes". Šeit iespējama nakšņošana par nelielu samaksu, tādēļ braucienā (kā arī visos citos braucienos) līdzi vēlams paņemt skaidru naudu. Pēc 7 km Sākas Lubānas pilsēta. Kreisajā pusē redzama Lubānas mācītājmuiža. Upe 2 km līkumo pa pilsētu, kamēr nonāk līdz Lubānas tiltam. Pēc Lubānas upes krastos dižojas Aiviekstes varenie ozoli, piemēram, 4 km pēc Lubānas tilta labajā krastā ir redzams Naudas ozols.
6 km aiz Lubānas tilta Aiviekstes kreisajā krastā ir „Kodoli” - lauku sēta Jaunlubānā netālu no vecajām Jaunlubānas muižas ēkas drupām. „Kodolu” sētā var pārnakšņot, kā arī tur tiek piedāvāta pirts un masāžas, ja to vēlās laivotājs. 2 km tālāk blakus Aiviekstei stāv nams no laukakmeņiem – muzejs “Vecais Ceplis”, Jāņa Zābera dzimtās mājas. Muzejs dibināts 1973. gadā. Tajā var skatīt ekspozīciju, klausīties Jāņa Zābera solo dziesmu un operu āriju atskaņojumus. Tiek piedāvātas telšu vietas. Muzeja apmeklētājus lūdzam iepriekš pieteikties! Tālrunis: 29355123. Nobraucot vēl 4 km, labajā krastā ir Meirānu ciems. Tas atrodas Aiviekstes labajā krastā, 11 km no Lubānas. Pēc 3 km kreisajā pusē ir Meirānu kanāls, kurš Aiviekstei pievada Lubāna ezera agrāko pieteku Malmutas un Lisiņas ūdeņus. Aiz kanāla upes kreisajā krastā ir viesu nams un kempings "Zīles".
Pēc kilometra redzama kreisā krasta pieteka Kāršupīte, vēl pēc 5 km upi šķērso Švāna tilts (autoceļš P84 no Madonas uz Barkavu). Nākamo 6 km posmā redzamas 2 kreisā krasta pietekas Isliena un Vaibiņa, kā arī divi savdabīgi Aiviekstes upes tilti pie Vecsaikavas: kājāmgājēju trošu tilts un autobraucēju pontonu tilts. Trošu jeb gaisa tilts nodots ekspluatācijā 1969. gada nogalē par godu gaidāmajai V. I. Ļeņina (1870 – 1924) simtajai dzimšanas dienai. Trošu tilts ir 75m garš un 1,10m plats. Tilts laika gaitā ir vairākas reizes rekonstruēts, šobrīd tiek izmantots gājēju vajadzībām. Blakus trošu tiltam atrodas pontonu tilts. Tas ir 68 m garš un 8 m plats, sastāv no 7 savienotiem metāla pontoniem un nobrauktuvēm tilta galos. Vasaras sezonā tilts tiek izmantots vietējai transporta satiksmei, bet pirms ziemas iestāšanās tas tiek pietauvots Aiviekstes kreisajā krastā. Savulaik šo tanku tiltu padomju saimniecība „Lubāna” iegādājās no armijas daļas, lai izmantotu lauksaimniecības tehnikas transportēšanai pāri Aiviekstei.
Netālu no tilta vientuļā pļavā upes labajā krastā redzams Vecsaikavas dižozols. Tā apkārtmērs ir 7,46m. Kilometru tālāk labajā krastā ir Vecsaikava un iespēja apmeklēt veikalu un papildināt krājumus,vēl 2 km tālāk ir mazciems Saikava. Šīs apdzīvotās vietas savu nosaukumu dabūjušas pēc labā krasta pietekupītes Saikavas vārda. 3 km zemāk atrodas apmetne “Kalna šķēļi”, kur iepriekš piesakoties, ir iespēja pārnakšņot teltī, kā arī izbaudīt pirtiņu, un 1,5 km aiz apmetnes atrodas Mūrnieku tilts (autoceļš P62). Tūlīt aiz tilta ir redzama labā krasta pieteka Kuja. Nobraucot vēl 9 km, ir kempings Toce pie Tocītes ietekas Aiviekstē. Jau pusotru kilometru tālāk ir Ļaudonas tilts. Ļaudona (līdz 1926. gadam Liograde) ir apdzīvota vieta Madonas novada Ļaudonas pagastā. Izvietojusies 19 km no novada centra Madonas Aiviekstes abos krastos pie autoceļa P82.
Uzreiz aiz Ļaudonas tilta ir labā krasta pieteka Svētupe un kreisajā krastā telšu vietas. Tālāk seko garš nobrauciens, ik pa laikam redzamas upju pietekas – Nirīte un Smerdīte pēc aptuveni 4 km un vēl pēc 9 km labā krasta pieteka Arona. Turpat aiz Aronas ietekas labajā krastā ir kempings Upmalas (tel.nr. 28372673).
5,5 km tālāk ir apdzīvota vieta Aiviekste un Aiviekstes HES – viena no lielākajām mazo upju spēkstacijām Latvijā. 1925. gadā no vienkāršām lauku dzirnavām tika izveidota tā laika lielākā Latvijas hidroelektrostacija (līdz uzcēla Ķeguma HES) ar apmēram 1000 Zs hidroturbīnu un 500 Zs tehniskās rezerves jaudu. Laika gaitā HES pārdzīvojusi dažādas izmaiņas. Par tām stāsta muzeja ekspozīcija. Ekskursanti var pavērot turbīnas darbu, apskatīt aizsprostu un zivju ceļu. Aizsprostu vieglāk apnest pa labo pusi.
Pēc divarpus kilometriem labajā krastā ir karjeru dīķi, bijušais Krievciema dzirnavezers un Vesetas kanāls. Lai novadītu ūdeņus no karjeriem, kur dolomīta ieguve uzsākta 20.gs. 60.gadu beigās, bija nepieciešams regulēt un padziļināt Vesetas upes lejasgalu. Šajā nolūkā Vesetas upes galvenā gultne tika novirzīta pa Vesetas atteku un netālu no Pļaviņas - Madona šosejas izrakta jaunā vietā, nevirzot to cauri dzirnavezeram, bet ievadot blakus izmantotajā karjerā (Krievciema ūdenskrātuvē) un pēc tam Aiviekstē. Bijušais dzirnavezers tika daļēji aizbērts ar izrakto zemi. No apm. 1969.g. Vesetas atteka un dzirnavezers ir sauss, jo jaunā Vesetas gultne ir dziļāka par bijušo dzirnavezeru.
Vēl pēc 4 km ir vēl viena hidroelektrostacija – Spridzēnu HES. Pirms aizsprosta kreisajā krastā ir neliela atteka, tur salīdzinoši viegli laivas var apnest. Spridzēnu HES uzbūvēta 2002.g. beigās. Izmantojot strauju Aiviekstes upes līkumu Vēzenes krācēs, hidroelektrostacija uzbūvēta 0,44 km gara derivācijas kanāla galā. Atvadkanāla garums 0,22 km. Reāla uzstādinājuma nav. Uz upes izveidots akmens krāvuma slieksnis, kas ļauj zivīm pārvietoties pa upi.
Pusotru kilometru tālāk ir Vesetas grīva. Ir vērts tajā iegriezties un apskatīt Akmens mūra tiltu ar trim lokveida ailēm, kurš saglabājies pie ietekas Aiviekstē uz vecā Pļaviņu - Madonas ceļa. 19,60 m garais tilts ietver 3,70 m platas ailes. Tilts uzbūvēts 1925. gadā no rupji kaltiem laukakmeņiem un bijis apmests ar kaļķu javu. Šādi tilti Latvijā saglabājušies maz. Pie saglabājamām tilta vērtībām pieder tilta konstruktīvais risinājums un apmērs, masīvi ledgrieži, kas raksturīgi tieši šim tiltam un stāvas pusaploces veidā mūrētas akmens velves.Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2011. gadā tiltu iekļāva Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Pēc kilometra ir jaunās šosejas tilts un kreisā krasta pieteka Bērzaune, pēc 2 km Akmeņstrauts ietek Aiviekstē no labās puses. Tālāk 2 km garumā seko Babraunīca (kreisā krasta pieteka), dzelzceļa tilts un šosejas tilts, un tad jau ir klāt Gostiņi – ceļojuma galapunkts. Gostiņi ir mazs miestiņš divu upju satekā ar 500 iedzīvotājiem un kādu simtu māju. Šobrīd Gostiņi ir Pļaviņu pilsētas daļa, taču savulaik tā bija pilsēta ar pāris tūkstošiem iedzīvotāju, savu vadību un ģerboni. Gostiņi ir vecāki par Pļaviņām. Pļaviņu miests savu nosaukumu ir ieguvis no muižas zemnieku mājām "Pļaviņas". Bija arī krogs ar tādu pašu nosaukumu, kurā varēja atpūsties Daugavas plostnieki. Pļaviņu straujā attīstība sākās 1861. gadā pēc Rīgas - Daugavpils - Orlas dzelzceļa atklāšanas.